Politiskais patvērums

Latvijas Avīze: “Tagadējā Krievijā man nav ko meklēt”

Sicovs-Igors-politiskaisEkonomists Igors Sičevs (dz. 1975. g.) beidzis Maskavas Valsts universitāti. Pagājušajā gadā lūdzis politisku patvērumu Latvijā, ko pamato ar Krievijas varas struktūru vajāšanām un briesmām savai dzīvībai.

Ja jau tik izglītots, profesionāls un karjerā veiksmīgs cilvēks kā jūs lūdz politisko patvērumu svešā valstī, tad iemesliem jābūt visai nopietniem.

I. Sičevs: Patiesībā mans stāsts ir visai uzskatāms piemērs, kas liecina par šodienas Krievijā valdošo tiesisko kārtību, precīzāk – tiesiskas valsts trūkumu. Savulaik strādāju par juristu kompānijā “Fosagro”, kas ir viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem pasaulē. Ar kompānijas vadību man izcēlās saimnieciska rakstura nesaskaņas, strīds par neizmaksātiem honorāriem, kuru dēļ es kā likumam paklausīgs pilsonis vērsos tiesā Anglijā. Rietumos tā būtu parasta prakse. Diemžēl kompānijas vadība, izmantojot savus administratīvos un politiskos sakarus, to skaitā visaugstākajās varas aprindās, sāka manu vajāšanu, vienkārši sakot – safabricēja lietu. Par to, ka tā ir vesela savstarpēji savītu interešu sistēma, liecina interesanti fakti. Piemēram, viens no “Fosagro” īpašniekiem ir agrākais ģeologs Vladimirs Ļitviņenko, pašreizējais Pēterburgas Kalnu universitātes rektors un dolāru miljardieris, kuram pieder 20% “Fosagro” akciju. Viņu dēvē par “Putina skolotāju”, jo Ļitviņenko vadītajā augstskolā Putins 1997. gadā aizstāvējis savu ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. No 2000. gada Ļitviņenko nemainīgi vada Putina vēlēšanu kampaņu štābu Pēterburgā. Tātad šo cilvēku starpā valda īpašas uzticības attiecības.


Lasīt vairāk